मूर्धन्येशोञ्जलिर्मे धृढतरमिह ते बध्यते बन्धपाशच्छेत्रे दात्रे सुखानां भजति भुवि भविष्यद् विधात्रे द्युभर्त्रे |अत्यन्तं सन्ततं त्वं प्रदिश पदयुगे हन्त सन्ताप भाजा-मस्माकं भक्तिमेकां भगवत उत ते माधवस्याथ वायोः || 7 || In this shloka, the author Sri Trivikrama Panditacharya, brings out another important facet of our Siddhanta. While Bhakti is most important for spiritual progress, one's own... Continue Reading →